Meklēt pasaulē - ievadiet teikumu vai vārda daļu
[wpdreams_ajaxsearchlite]

Brīvdienas, paskaidrojums

Jaunais gads

New Year

Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums. Antīkajā pasaulē Jaunais gads tika svinēts 1. martā, bet mūsdienās vairumā valstu, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī. Jauno gadu sāk gaidīt jau vienu dienu iepriekš, tas ir, Vecgada vakarā. Tiklīdz pulkstenis sit pusnakti, tā Jaunā gada iestāšanās parasti tiek atzīmēta ar salūtu, šampanieša glāzi un/vai laimes liešanu. Papildus tam cilvēki viens otru apsveic ar frāzi "Laimīgu Jauno gadu!". Atsevišķās valstīs Jaunais gads tiek atzīmēts arī ar karnevālu.

Zvaigznes diena

Epiphany

Zvaigznes diena, arī Triju kungu diena vai Triju ķēniņu diena, ir kristiešu svētki, kas parasti tiek svinēti 6. janvārī. Dažas Austrumu Pareizticīgās baznīcas šo dienu atzīmē 19. janvārī. Pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka šajā dienā Trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi aplūkot jaundzimušo jūdu ķēniņu Jēzu Kristu. Šis notikums ir aprakstīts Mateja evaņģēlija 2. nodaļā.

Starptautiskā sieviešu diena

International Women's Day

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko svin lielā daļā valstu. Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm mātēm, Svētā Valentīna diena — mīlētājiem).

Zaļā ceturtdiena

Maundy Thursday

Zaļā ceturtdiena ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām. Tā ir piektā Klusās nedēļas diena, un pēc tās nāk Lielā piektdiena. Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens — Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas. Zaļā ceturtdiena ir laika posmā no 19. marta līdz 22. aprīlim. Austrumu kristietībā Zaļā ceturtdiena ir laika posmā no 1. aprīļa līdz 5. maijam. Katru gadu Zaļā ceturtdiena iekrīt citā datumā.

Lielā Piektdiena

Good Friday

​​Lielā Piektdiena, vēl pazīstama kā Svētā Piektdiena un Melnā Piektdiena, ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē šajā dienā iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

Lieldienas

Easter

Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi.

Darba svētki

Labour Day

Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti. Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu (Haymarket massacre) Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju un vairāki cilvēki gāja bojā. Lai gan pašlaik Darba svētkus atzīmē lielākajā daļā valstu, Aukstā kara laikā tos īpaši svinēja komunistiskajās valstīs. Arī pašlaik komunistiskajās valstīs, piemēram, Kubā, Ķīnā un Ziemeļkorejā 1. maijā notiek vērienīgas valsts atbalstītas svinības.

Debesbraukšanas diena

Ascension Day

Debesbraukšanas diena, arī Lielā Krustdiena, ir reliģiski svētki kristietībā, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus uzņemšana debesīs. Saskaņa ar tradīciju, 40. dienā pēc augšāmcelšanās Jēzus Kristus pēdējo reizi parādījās saviem apustuļiem un no Eļļas kalna pacēlās debesī. Debesbraukšanas diena vienmēr tiek svinēta ceturtdienā. Šī ceturtdiena iekrīt laika posmā no 30. aprīļa līdz 3. jūnijam.

Vasarsvētki

Pentecost

Vasarsvētki ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās. Ebreju vasarsvētki tiek saukti par Šavuotu.

Marijas debesbraukšana

Assumption of Mary

Marijas debesbraukšana jeb vienkārši debesbraukšana, arī Marijas debesīs uzņemšana, ir Romas Katoļu baznīcas, Austrumu Pareizticīgo baznīcas ticība par to, ka Jaunava Marija tiek uzņemta debesīs ar visu miesu un dvēseli pēc viņas agrīnās nāves. Katru gadu 15. augustā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Visu svēto diena

All Saints' Day

Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie. Romas katoļu baznīcā tā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās — pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem. Dienu pirms Visu svētās dienas daudzās valstīs tiek svinēts Halovīns. Evaņģēliski luteriskā baznīca Vācijā, Šveicē, Igaunijā un Latvijā līdzīgā veidā svin Mirušo piemiņas dienu, kas noteikta pēdējā svētdienā pirms pirmās Adventes svētdienas. Skandināvijas un Ziemeļamerikas luterāņu baznīcas pirmajā svētdienā pēc 1. novembra svin Mirušo piemiņas dienu.

Ziemassvētki

Christmas

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Lielākajā daļā pasaules kristiešu Ziemassvētkus svin no 24. līdz 26. decembrim. Kristietībā pieņemts, ka Jēzus Kristus dzimis 25. decembrī, tomēr daļā pareizticīgo baznīcu šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc vairums pareizticīgo Ziemassvētkus svin 6., 7. un 8. janvārī.